Bija izsaukums parastā dienā. Es piebraucu pie vecās kundzes mājas un uztaurēju, ļaujot saprast, ka esmu ieradies …
Pēc pāris minūšu gaidīšanas, viņa vēl nebija ieradusies, tāpēc taurēju vēlreiz. Tomēr, no viņas nebija ne ziņas, ne miņas …
Tas bija mans pēdējais dienas izsaukums, tāpēc jau domāju doties prom, bet tā vietā, es noparkoju mašīnu un devos pie kundzes durvīm. Pieklauvēju. “Vienu mirklīti!” aiz durvīm atskanēja balss. Es dzirdēju, ka kaut kas tiek vilkts pa grīdu.
Pēc ilgas pauzes durvis beidzot tika atvērtas. Maza kundzīte, aptuveni 90 gadus veca, stāvēja manā priekšā. Viņai blakus bija mazs neilona koferis. Dzīvoklis izskatījās tā, ka tajā neviens gadiem nebūtu dzīvojis. Visas mēbeles bija noklātas ar pārsegiem.
“Vai Jūs varētu aiznest manu somu līdz mašīnai?” jautāja kundze. Aiznesu to līdz mašīnai un atgriezos, lai asistētu pašai kundzei.
Lasi arī: “Tas ir sievas pienākums” – muļķības, nav tāda lieta, kā “sievas pienākums”
Viņa ieķērās manā rokā un mēs lēnītēm devāmies uz mašīnu. Kad iekāpām taksī, viņa man iedeva adresi un lūdza, lai izbraucam caur piepilsētu. Uz ko es atbildēju, ka tas nav tuvākais ceļš.
Lai uzzinātu, kas tieši notika ar veco kundzi, škirsti otru lapu
Tevi noteikti interesēs
- Latviete dalās ar skarbu mācību: “Manā īpašumā iebrauc likumsargi un draud, ka izsauks evakuatoru”
- 1990.gads Kaukāza mīlas balāde tikai sāk ieskanēties – vai meitene apjautīs patieso cilvēka dabu(7.daļa)
- Dzīvesgudrie padomi: kādus cilvēkus nevajadzētu ielaist savā mājā, pat ja tie ir radi
- Agrāk 18. marts tika uzskatīts par “Dārznieku dienu”: kāpēc, un ko šodien labāk nedarīt it īpaši dārzā
- “Viss mainās vienā mirklī”: jaunākās ziņas par laikapstākļiem sākot no 19. marta liek mainīt plānus
- Pilsētniece vedekla atgrūda šķīvi ar auksto gaļu: “Kā tu vari ēst ko tādu?” Es klusībā nolēmu, ka mantojuma viņai nebūs








